KURKUĻKODS JEB MEDĀĻU UN PEDĀĻU DEJA

Mirklī, kad bija tauta slāba,
Tautai svešie varu grāba.
Sagrābuši parlamentu,
Dresē ārstu, dresē mentu.

Varmākas nu nenogurstot,
Apstulbotos vajā durstot.
Nieks bij čeka, kas uz stūra –
“Brīvvalstī” nu diktatūra.

It kā brīvi, ne aiz restēm -
Vēl iekš Maximām un Nestēm,
Tomēr nu kā vergu kārta –
Krāpta, biedēta un bārta.

Durstītie, kas nenomira,
Nu ir izredzēto šķira.
Varai līdzi ļauni daino,
Nedurstītos visā vaino.

It kā latvieši, kas līgo,
Tomēr tik daudz iztapīgo,
Vairums potēto kļūst sveši -
Vakar draugi, šodien beši.

Menti košās citronformās
Turas diktatūras normās.
Pamatlikums nu ir tajā -
Letiņš letiņu lai vajā.

Rasismam ja sirdī vieta.
Labi dzīvot - nieka lieta.
Kurkuļkods ir tāda pase,
Kuru saņem jaunā rase.

Tētuks, mammuks, dēliņš ķipars
Inventarizēts nu cipars.
Rase šī bez...