PIENĀKS KĀ VILCIENS DIEVS PIETURĀ TAVĀ

PIENĀKS KĀ VILCIENS DIEVS PIETURĀ TAVĀ

Saullēkts pār Ņujorku, Parīzi, Rīgu
Naktij un nāvei spīd cauri kā zelts.
Tavu dzīvi par eņģeļu stīgu
Pārvērst vien Tas var, Kurš augšāmcelts

Bēdu cipari, nelaika ziņas,
Izliekas aktieris, profesors draud.
Nav vairs no svētuma te vairs ne miņas.
Ļaudis stāv rindā pēc nāves un raud.

Kam tev, dēls, vijole, kam te vairs čelli.
Vīnē un vēnās plūst ugunī sals.
Laipni šai ceļojumā uz elli
Dakteri ielūdz un diktoru balss.

Dievs jau tik tuvu pienāk -
Laid, lai ienāk.
Kaut šūnā, kaut porā vienā,
Lai vieglāk tev Viņa dienā.

Dzīve man dota par draugiem lai mirstu.
Valoda dota, lai tā būtu sāls.
Noa simts gadu būvēja šķirstu.
Smīkņāja slīkoņu potenciāls.

Daudzstāvu laime, kur justies kā zonā.
Dzīve uz parāda atmiņu dzeļ.
Nāve nu priekšplānā, dzīve...