45. Maizes ceptuve Lāči ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas dibināta 1993. gadā. Pamatnodarbošanās: augstvērtīgas un dabīgas maizes cepšana pēc senām latviešu maizes cepšanas tradīcijām un oriģinālu konditorejas produktu izstrāde. Lāči ir attīstījušies par modernu un stabilu uzņēmumu, kurā strādā aptuveni 200 cilvēki un kur ik dienas tiek izcepts ap 5 tonnām maizes. Patlaban Lāči piedāvā vairāk kā 15 dažādus maizes veidus un ap 100 dažādu konditorejas izstrādājumu. Tie ir pieejami lielākajos Latvijas veikalos, kā arī Lāču tirdzniecības vietās. - Pazīstamākie Lāču produkti ir Īsta rupjmaize, Īsta saldskābmaize, Burkānmaize, augļu maizes, valriekstu maize un kēksi, kā arī cepumi un kūkas. Lāčos mīklu raudzē īstās koka abrās, mīca ar rokām un pārbauda katru produktu. Maize Lāčos tiek cepta īstā, ar malku kurinātā krāsnī. It viss ir dabīgs un īsts. No sirds. Tas kas ēd Lāču maizi, top laimīgs.
46. Pirmais Latvijā ražotais portatīvais dators Gauja™ pirmo reizi plašākai publikai tika prezentēts 2006. gada pavasarī. Datora nosaukums nav nejaušs – projekta izstrādātāji vēlējās piešķirt tam simbolisku nozīmi, tāpēc tika izvēlēts vārds Gauja™. Gauja ir nemitīgi plūstoša un neapturama upe, bet tai pat laikā veldzējoša un skaista. Upe, kā tehnoloģiju evolūcija, mūžīgi plūst un mainās, bet vienmēr tek līdzi laikiem. Tāds ir arī portatīvais dators Gauja™ -moderns, laikmetam atbilstošs un vizuāli pievilcīgs. Portatīvā datora Gauja™ galvenās priekšrocības ir iespēja komplektēt datoru pēc klienta vēlmēm...
47. Rūpnīcas ''Dzintars'' ražotais vīriešu odekolons ''Rīdzinieks''. 1964. gads
48. Radioaparāts "Spīdola", ar kuru varēja "notvert" īsos radioviļņus – laikmeta simbols, kas sekmēja Rietumu kultūras ienākšanu Padomju Latvijā. Dāvināts Augustam Kirhenšteinam 90 gadu jubilejā. Izgatavots VEF rūpnīcā. 1962. gads.
49. Vīriešu velosipēds "Zvaigzne", ražots par godu Rīgas 750. jubilejai. Rūpnīca "Sarkanā zvaigzne". 1951. gads.
50. Radiola "Festivāls" – daudzu "iekāres" objekts piecdesmitajos gados. To izgatavoja A. Popova Rīgas radiorūpnīcā 1957. gadā par godu Maskavas Jaunatnes un studentu festivālam.
55. Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikas ražotais pianīns "Rīga 116" (1975. gadā Leipcigā zelta medaļa). Instrumentu joprojām izmanto mūzikas vidusskolās, jo tas ir ērts – neliels, svars ap 350 kg.
56. Latvijas trešās atmodas laikā bija liels pieprasījums pēc tautas daiļamatniecības un suvenīru ražošanas apvienības "Daiļrade" ražotajiem nacionālajiem simboliem – valsts karoga, nozīmītēm "Auseklītis" un citiem.